Biežāk uzdotie jautājumi

Termokoka ražošanai visbiežāk izmanto priedi, egli un lapu kokus, kā osis, bērzs un citus. Koksne pirms termoapstrādes var būt gan iepriekš izžāvēta, gan mitra.
Termiski apstrādātā koka īpašības ir:
izturība pret puvi – pateicoties pamatīgi samazinātajai hemicelulozei, kas ir barība puvei, koks iegūst labāku izturību pret to, un paredzamais mūža ilgums ir piecas reizes lielāks nekā neapstrādātam kokam;
stabilitāte – ar mazāku līdzsvara mitrumu samazinās arī koka radiālā un tangenciālā briešana, kas ļauj izmantot garāka un platāka izmēra materiālus;
krāsas maiņa – koks iegūst krāsu viscauri, un krāsas maiņa ir atkarīga no apstrādes ilguma, temperatūras un koka šķirnes, bet krāsa var variēt no gaiši brūnas līdz kastaņbrūnai vai pat mokas krāsai;
siltumvadība – termiski apstrādātam kokam ir apmēram 20-25% mazāka siltumvadība kā neapstrādātam kokam, un tāpēc tas lieliski der pirtīm/saunām un telpām, kur siltumvadībai ir jābūt zemai, vai ēkās, kurās ir lielāka atšķirība starp iekšas un āra temperatūru, kā arī mitruma līmeni;
sveķi – tie iztvaiko termoprocesa rezultātā, un šāds materiāls ir draudzīgāks lielotājam, un tam ir nozīme virsmas apstrādē.
Termokoka pielietojums var būt gan telpās, gan ārpus tām. Pateicoties savām īpašībām, materiāls labi der terasēm, māju apšūšanai, āra mēbelēm. Tas var tikt izmantots grīdām un telpām ar augstu mitruma līmeni, kā, piemēram, vannas istabās, saunā.

Termokoksnes ražošanas tehnoloģija balstās uz koksnes karsēšanu līdz 200° C temperatūrā ar tvaika padevi.
Vispirms materiāls tiek izkaltēts līdz gandrīz 0% mitrumam, lai pēc tam atkal tiktu mitrināts ar tvaiku līdz apmēram 5% mitrumam. Kaltēšanas procesā mainās koksnes šķiedras OG šūnas – cukurs, kas atrodas koksnē, tiek sašķelts, un koksnei vairs nav pietiekami daudz barības vielas, lai sāktu pūt vai veidot sēnītei labvēlīgu vidi; koks vairs neuzsūc tik labi mitrumu un ir ieguvis labākas izolācijas īpašības. Arī sveķi un baktērijas ir izvadītas, un gala produkts ir gandrīz sterils materiāls.

Visbiežāk termokoksni izmanto fasādēm, terasēm un saunām. Pateicoties savām priekšrocībām, tas ir piemērots vidēm ar augstu mitruma līmeni. 

Fasādes dēļus montējam uz koka vai alumīnija latām (min. ventilācija 26 mm no mājas sienām), lai neveidojas kondensāts. Fasādes augšā un apakšā atstājam kā min. 1 cm ventilācijai. Koka dēļi nedrīkst saskarties ar zemi. Ieteicamais solis latām ir max. 50 cm. Stiprinam ar nerūsējošā tērauda skrūvēm vai naglām. Termodēļus montējam ar min. 3 mm spraugu. 
Terases dēļus montējam uz ventilējama karkasa. Iesakam dubulto karkasu, lai terase ventilējās no visām pusēm. Latu solis min. 50 cm. Stiprinam ar slēptajiem stiprinājumiem no dēļa sāna vai nerūsējošā tērauda skrūvēm no dēļa augšpuses. Termodēļus liekam ar 5-8 mm šķirbām. 

Termokoksnes priekšrocības saglabājas arī ja to neizvēlas tonēt. Gadu laikā termokoksnes apdare no UV starojuma "nosirmos", kokmateriālā var rasties mikro plaisas, bet tas nepūs un saglabās savu dimensiālo stabilitāti.